Bet šiem mazajiem sapnīšiem bieži vien ir arī mazi budžeti, kas liek meklēt dažādus asprātīgus risinājumus veidojot veikala iekārtojumu. Un pirmkārt es tomēr ieteiktu domāt par dizainu. Un ar vārdu dizains es nedomāju liekas dekorācijas un ārešķības, bet gan pārdomātu vizuālo tēlu un plānojumu. Jo tieši startā ir tik svarīgi radīt pareizu pirmo iespaidu, nevis salikt kaut ko, kaut kā ar domu, ka tas jau tikai sākumā. Mēs visi zinam cik grūti ir pabeigt iesākto remontu.

Arī man ir nācies risināt jautājumu, kā ar maziem līdzerkļiem izveidot praktisku un patīkamu veikala iekārtojumu. Un pirmais, ko gribu teikt – nedomājiet par galdnieku, kā lētāko un labāko risinājumu. Tas tā nav. Pirmkārt jau tādēļ, ka roku darbs vienmēr būs dārgāks nekā rūpniecisks ražojums un otrkārt šādā veidā lētumu var panākt ar sliktiem materiāliem.

par specializētiem tirdzniecības iekārtu ražotājiem es šoreiz vispār nerunāšu

Tā nu es pati nonācu pie risinājuma daļu veikala iekārtojuma komplektēt no Ikea mēbelēm. Jā, jā es zinu … tagad dusmīgie zinātaji sāks vārīties pie sevis, jo Ikea mēbeles arī neziceļas ar izturību un ilgmūžību. Protams. Price/performence ir atbilstošs. Vēl ir variants atpirkt kāda jau lietotas tirdzniecības iekārtas.

Bet, lai neizplūstu pārāk savās pārdomās, ķeršos pie konkrētākām lietām. Biežāk izmantotās un manuprāt piemērotākās Ikea mēbeļu sērijas maza veikaliņa iekārtošanai.

Kā pirmo pieminēšu sērijas EXPEDIT plauktus. Bez maz vai leģendārs plaukts, jo to zin ļoti daudzi un tas arī Rīgā ir skatāms daudzviet. Ja būs kaut viena lieta no Ikea, tad iespējams, ka tas būs tieši Expedit. Oriģināli paredzēts kā grāmatu plaukts, kas ir divu standarta grāmatu dziļumā un katrs plaukts ir pietiekami augsts, lei ievietotu žurbālu vai A4 mapi.

Un ļoti līdzīgs būs grāmatuplaukts LACK, kas nav tik iemīļots kā iepriekšējais, bet tam ir augstāki plaukti, kas noderēs lielākām precēm. Šai sērijai ir arī plaukti, kas pieliekami pie sienas ar dībeļiem, kas noslēpti plauktā.

Izskatās ļoti labi gan ar šīs pašas sērijas plauktiem, gan ar iepriekšminēto, tikai jāņem vērā, ka šādai stiprinājuma sistēmai ir svara ierobežojumi.

Vēl pie lētajiem variantiem varētu pieskaitīt sēriju BILLY, perfektu nelielai grāmatnīcai, jo plauktu dziļums paredzēts grāmatas platumam. Cena – nepilni 30.- Ls par divus metrus augstu plauktu diezgan plašā krāsu variācijā. Nav slikti, vai ne. Līdzīga ir sērija LINNARP, tikai dārgāka.

Un viens pavisam lēts variants ir sērija GORM vai ALBERT, kas gan vairāk iederētos noliktavā, bet ja nu nav varaintu, tad varbūt arī ar šo sēriju kaut ko var izdarīt.

Vēl arī plauktus no sērijas LEKSVIK bija izmantojis viens man zināms mākslinieku preču veikaliņš.

Un kaut kas  apģērbu un aksesuāru tirdzniecībai – sērija STOLMEN. Jāatzīst gan, ka nav tas lētākais variants. Toties ir iespējamas kaut kādas variācijas dažādām preču grupām.

Tas nu tad būtu par to, kur kabināt, novietot, uzkārtot. Tālāk vēl jāpadomā par to kā un uz kā izvietot preci telpas vidū. Domāju, ka problēmām nevajadzētu būt, jo jau iepriekš minētajās sērijās ir arī dažādi kafijas galdiņi. Vienīgi pirms tos iegādāties vajadzētu apdomāt vai 45 cm augstums būs pietiekams preces apskatīšanai. Ja galdiņš nepieciešams, piemēram, groziem, kur jārakņājas un kaut kas jāmeklē, tad diez vai 45 cm būs ērts augstums. Vajadzētu izvēlēties kaut ko 72 – 102 cm augstumā.

Savrīgi ar arī padomāt par tiem, kas nāks līdzi jūsu pircējam. Parasti tie ir nomocītie vīri, draugi vai nepacietīgie bērni. vajadzētu piedāvāt viņiem kaut ko uz kā tie varētu apsēsties un natraucēt pircēju preces apskatē. Ar dažādiem sēžamajiem Ikea arī nav problēmu. Atliek vien apdomāt vai un cik vietas tam ir un cik daudz naudas varat tam atvēlēt. Tas būtu no 60.- Ls par polsterētu sēdmēbeli. Tā protasm nav pirmās nepieciešamības lieta veikalā, bet tomēr der atcerēties, ka daudzi pirkumi netiek izdarīti, jo pircējs tiek steidzināts un traucēts no līdznācēja puses.

Vienīgais ko es gan neieteiktu iegādāties Ikea priekš veikala aprīkojuma ir apgaismojums. Lai gan Ikea piedāvā kaut ko prožektoriem līdzīgu, tie tomēr nebūs pietiekami stipri un efektīvi preces apgaismošanai.

Un vēl ļoti svarīgi atcerēties, ka arī pats lētākais variants kaut ko izmaksās un parasti 2 vai 3 reizes vairāk nekā esat iedomājušies.  Arī labi un asprātīgi risinājumi maksā naudu.

Lai veicas!
Varbūt kādam komentētājam ir vēl kādas labas idejas vai piemēri?

Bet šis garais ievads ir tādēļ, ka vēlos uzrakstīt par teātra veikalu – Latvijas Nacionālā Teātra bodīti. Un tik garš ievads tādēļ, ka uzskatu, ka tā ir patiešām laba lieta zīmola veidošanai. Un kā jau var naujaust man ir liela sāpe par sakarīgu muzeja veikalu neesamību Rīgā. Lai nu kā, ar prieku atsaucos UldaZ uzaicinājumam un apskatiju šo vietu.
Frančeskas Kirkes dizains un bodītes sortiments ir ļoti iederīgs teātra koptēlā, bet tas diemžēl to nepasargā no jebkurai tirdzniecības vietai piederīgām problēmām. Galvenais jautājums ir kā piesaistīt pēc iespējas vairāk garāmgājējus? Arī šeit tā ir liela problēma. Bodīte atrodas pa ceļam uz kafejnīcu, kas nezibēgami lielākajai daļai apmeklētāju ir primārais gala mērķis. Nu piekrītiet, ka bufete un programmiņa ir divas svarīgākās lietas teātra apmeklējumā, bez pašas izrādes. Un šo primāro uzdevumu risinot, pirmais jautājums ir kādu mesidžu pauž veikals?
Atklāti sakot teātra bodīte manuprāt nedaudz maldina apmeklētājus ar izrāžu kostīmiem, kas atrodas pie ieejas un iekšā pie sienām. Var nodomāt, ka tā ir izstāde un ir taču jāskrien uz bufeti kāmēr izrāde nav sākusies. Kādas vēl izstādes.
Un otra lieta ir atturīgā un formālā izkārtne “Teātra bodīte”, kas īstenībā ir nevis veikala cienīga izkārtne, bet gan neuzkrītoša plāksnīte. Tāda pati kāda atrodas pie WC. Piedodiet. Nepārprotiet, es neuzskatu, ka tai jābūt kliedzošai neona izkārtnei. Nē. Vienkārši (bet lielākoties tas nemaz nav vienkārši) šo vietu vajadzētu veidot kā izteismīgu “saliņu”, kārdinošu “piparkūku namiņu”. Pašlaik tā ir “aliņa”, kur vairumam cilvēku ir bail ielīst. Labā ziņa ir tā, ka šī vieta ir gaiša un piesaista ar to, ka ir gaišāka un siltāka par foaje.
Lai nu kā, komplimenti teātrim, ka kaut kas tāds ir tapis un novēlu kaut aizvien vairāk cilvēki par šādu vietu uzzinātu. Zināšanai – bodīte tiek atvērta katru dienu, kad ir izrāde, vienu stundu pirms tās (tas ir ap 18:00). Un sekojiet teātrim twitter.com/@teatris un www.teatris.lv.

Vēl viens pop-up koncepts, kam ir perspektīva pārtapt ilglaicīgā projektā ir latvijas dizaineru veikals “Paviljons” tirdzniecības centrā Domina.

Viss sākās ar ikgadējo pavasara modes skati, kas šogad notika Matīsa tirgus paviljonā. Tam sekoja nedēļu ilgs pop-up veikals kādā no Dominas veikaliem. Un lielā pircēju atsaucība bija par iemeslu piedāvājumam turpināt ar trīs mēnešu konceptveikalu. Veikals nu jau ir krietni lielāks un ar plašāku piedāvājumu, kas ir ne tikai apģērbi un aksesuāri, bet arī gleznas un mēbeles.

Divas modes dizaineres Agnese Narņicka un Elīze Ciske (ecfashion.lv) ir izveidojušas šīs telpas vizuālo tēlu un iekārtojumu. Kā jau pop-up konceptā ar ierobežotu budžetu un vairākiem spontāniem risinājumiem. Un divu dizaineru, kaut arī ne interjeristu, kopdarbs acīmredzami izceļas ar dizainiskumu.

Pašlaik lielākā daļa preces ir koncentrēta telpas vidus daļā un telpas dziļākais gals atvēlēts atpūtas stūrītim, darba galdam vai lasāmgaldam un pielaikošanas kabīnēm, kuru novietojums palicis no iepriekšējā veikala laikiem.

Ļoti askētiska pakaramo sistēma, kuras dizaina pamatā ir tikai funkcija un rezultāts ļoti estētisks.

Ar metāla darbiem palīdzēja Māris Skanis un Modris Svilāns.

Man ļoti patika risinājums auskaru prezentēšanai. Tie ir logu slēģi no kādām vecām mājām.

“Galdi” precei, kas izgatavoti no visiem tik labi zināmajām paletēm (Depo nopērkamas par ~ 3.- Ls) un virsū pieskrūvēts orgstikls, lai nekas neaizķeras vai neiekrīt lielajās spraugās.

Šīs lampas! No sākuma, pavirši uzmetot aci, tās man izskatijās pēc kāda metālmākslinieka darba. Bet, kad ieskaties tuvāk atklājas, ka kaut kas vēl vienkāršāks nevar būt.

Skats uz pielaikošanas kabīnēm. Man vienkārši patika. Latvijas mākslinieku dari, gleznas un krēsls (Natālija Radčenko).

Manuprāt ģeniālākā vieta PAVILJONĀ – pielaikošanas kabīnes “tualetes” un “dušas”. Šī ideja radusies spontāni kādā no kārtējajām negulētajām naktīm. Ja viena puse ar baltajām durvīm atgādina tualetes, tad kādēļ gan otru pusi nepārvērsts dušās? Un tā tas arī tapa.

Telpas dziļākais gals pagaidām vēl ne pārāk apdzīvots. Pašlaik te atrodas tikai pārsi vietējo dizaineru darbi. Piemēram, dīvāns (560.-) un sarkanais krēsls (150.-) no Londonas, kuru dizaina restaurāciju veikusi Natālija Radčenko. Bet, cik noskaidroju, drīz te būs daudz vairāk ko redzēt no Latvijā radītā dizaina.

Es gan negribu aizrauties ar latviešiem tik ierasto kritizēšanu, bet varbūt noslēgumā atļaušos ielikt plusiņus un mīnusiņus tam ko pamanīju.

PLUSIŅI:
+ superīgās pielaikošanas kabīnes, lieliska izdoma un drosme interpretēt.
+ Izkārtne no gofrētā kartona (Stora Enso)Lieliska ideja eko domāšanas laikmetā.

MĪNUSIŅI:
- Soliņu trūkums pielaikošanas kabīnēs. Vienkārši neērti.
- Skats kas paveras tuvojoties pa gaiteni no vienas vai otras puses. Tā ir lieta, kam būtu jāpievērš uzmanība ikvienam, projektējot savu veikalu. Ceru, ka laika gaitā kreisā puse tiks apdzīvota.

Liela daļa būs redzējuši izrādi “Alu cilvēks”. Es visu izrādi smējos kā kutināta. Tur bija arī kaut kas par šopingu. Bet es uzskatu, ka par to varētu iestudēt atsevišķu lugu. Jo šajā procesā ir neiespējami nesaskatīt daudz līdzības ar vākšanu un medīšanu. Nodarbēm, kas jau gadu tūkstošiem nosaka cilvēku dzīves ritmu.
Iepērkās gan sievietes, gan vīrieši. Bet tomēr ir kaut kas, kas uz šo nodarbi abiem dzimumiem liek skatīties diezgan atšķirīgi.
Vīrietis vienmēr pārvietojas pa veikalu ātrāk nekā sieviete.

Viņš vienmēr pētīs preci īsāku laiku.

Bieži vien ir pilnīgi neiespējami likt viņam paskatīties uz kaut ko, ja iepriekš viņš nav ieplānojis to iegādāties.

Ja vīrietis nevarēs kaut ko atrast, viņš neprasīs. Paskatīsies vien reiz, divreiz, trīsreiz un tad vienkārši aizies, jo tas nav pūļu vērts.

Vīrietis ieies veikalā, mērķtiecīgi dosies uz nodaļu, kur atrodas TĀ prece. Bez jebkādas kavēšanās, salīdzinot un izvēloties, viņš jau zin ko viņam vajag. Un tad tikai nepamaisīties pa kājām.

Vīrietis daudz retāk skatīsies uz cenu. Neprasiet man kādēļ.

Ja vīrietis ir paņēmis pielaikot bikšu pāri, tad vienīgais, kas atturēs viņu no pirkuma būs fakts, ka tās patiešām neder. Turpretīm sievietēm pielaikošana ir tikai viena daļa no patīkamā iepirkšanās procesa. Pat ja tās der perfekti tās var palikt uz plaukta, jo nepiestāv acu krāsai, blūzītei, draudzenei ir līdzīgas utt.

Pētnieks Pako Underhils ir veicis tūkstošiem pētijumu tirdzniecības vietās un viens no tiem parāda, ka 65% vīriešu, ja ir pielaikojuši kaut ko, tad to arī nopirks. Turpretī sievietes tā rīkosies tikai 25% gadījumu.
Tieši tādēļ pielaikošanas kabīnes vajadzētu novietot tuvāk vīriešu apģērbiem labi redzamā vietā. Ja vīrietis tās uzreiz nepamanīs, viņš vienkārši aizies. (Vērīgākie var atsaukt atmiņā veikalu Reserved plānojumu. )

Vīrietis ir barvedis, galvenais, vadītājs. Un tas ir neapšaubāmi.
Ja sievietes gūst baudu izvēloties, pielaikojot, iztēlojoties, tad vīrietis to jūt stāvot pie kases (ne maksājot). Šajā mirklī viņš parāda, kas ir ģimenes galva un vispār te visu nosaka.

Vēl viens īpašs gadījums ir, kad vīrietis iet iepirkties kopā ar bērniem. Sīcis daudz biežāk tiks pie spontāni iekārotās mantas nekā iepērkoties kopā ar mammu. Vīrietis ir ne tikai vadonis, bet labestīgs vadonis ar ko visi pavalstnieki ir apmierināti (karaliene mājās iespējams, ka nē).

Ja vīrietis iet iepirkties ar bērnu, bērns iespējams dabūs ko iekārojis. Ja vīrietis ies ar sievieti, tad sieviete iespējams neizdarīs pirkumu. Un vai tad jūs nezinat kādēļ. Es pati to esmu piedzīvojusi. Vīrietis steidzina, dīdās, bikstās, rāda dažādas grimases, vienkārši stāv ārpusē un pēta garāmgājējas vai aiziet pagaidīt uz mašīnu. Un kā gan tādā atmosfērā var iepirkties. Priekš šādiem gadijumiem tirgotājiem vajadzētu izdomāt metodi, lai uz mirkli atbrīvotu sievieti no šī stresa māktā vīrieša. Ir divi varianti. Piedāvāt viņam apsēsties un vēl labāk, liela ekrāna priekšā. Vai meklējot vietu savam (apakšveļas) veikalam, piemēram, izvēlaties vietu līdzās datortehnikas veikalam. Un gan sievietes, gan vīrieši pavadīs tajā pāris minūtes vairāk un abi būs apmierināti. Bet visvirtuozākie dizaineri un tirgotāji izdomās kā no īdzīgā vīrieša radīt pircēju.

Piemēram situācija trauku veikalā. Sieviete grib iegādāties servīzi, vāzīti, glāžu komplektu dāvanai vai vienkārši pavazāties. Bet, ak dievs, līdz ir vīrietis. Vajag piedāvāt viņa lomai atbilstošu izklaidi + informāciju, piemēram, nelielu bāra letes imitāciju ar šeikeriem, kokteiļu un vīna glāzēm. Paspēlēsim bārmeņos! Un varbūt tas novedīs pie kāda pirkuma.

Vīrietis nekādā gadījumā neklīdīs stundām pa veikalu, lai nopirktu bikses, pienu vai maizi. Vienīgais, kas liks viņam tā rīkoties būs informācijas iegūšana, piemēram, elektronikas, datoru vai autoveikalā. Ja, protams, tam jau iepriekš nebūs veltītas dienas un naktis internetā. Tik cik viņam nepatīk jautāt, tik pat viņam patīk uzsūkt informāciju no dažādiem rakstiskiem avotiem.
Tā, piemēram, vīrietis aizejot uz mobilo telefonu veikalu būs jau iepriekš izšķīries par pirkumu. Sieviete turpretīm izprašņās pārdevēju, trīs reiz pārdomās, aizies mājās un “pārgulēs ar domu” un tikai tad izdarīos pirkumu.

Vispār varētu uzskaitīt neskaitāmus piemērus kā atšķiras vīriešu un sieviešu iepirkšanās. Bet tas nav pats galvenais. Galvenais ir spēt apzināties šīs atšķirības un necensties iet pret straumi, izstrādājot veikala dizainu. Piedāvāt vīrietim paradzēto preci viņam pieņemamā un viegli atrodamā veidā un, projektējot veikalu sieviešu auditorijai, pārdomāt, kas varētu būt traucēkļi un novērst tos. Un es nerunāju tikai par īdzīgo vīrieti, kuram vajag piedāvāt vismaz soliņu, bet arī ejām, kas ir par šaurām, lai pa to pārvietotos pircēja ziemas mētelī ar somu,  nemaz nerunājot par bērnu ratiņiem. Tas gan jau attiecas uz sieviešu tēmu iepirkšanās paradumos. Bet ņemsim vērā, ka mūsdienās aizvien vairāk un vairāk klasiskā lomu sadale ģimenēs miksējās, sajaucās un pārklājās.

Avoti: Envirosell, Gettyimages

moyomoy_helsinki_3

Sis veikals atrodās līdzās Design Forum veikalam pagalmiņā Erottajankatu 9 . Piedāvājumā dizaineru apģērbi, apavi, aksesuāri. Pēdējā bildē redzama slēptuve mazajiem, lai mamma netraucēti varētu iepirkties.


Dažādi interesanti krāmiņi – kastītes, blociņi, burciņas, birstītes … PINO.fi – Annankatu 13


Veikals LUX (šī vārda izmantošana  man nepatīk, bet saturs gan nav nekas  glamūrīgs). Šī vieta vēl bija ciet kā redzams. Bet daudz ko no tā, kas tur ir, var apskatīt šeit. Uudenmaankatu 26


Ļoti aktuāls eko zīmols SECCO. Fredrikinkatu 33

Itkā uz juvelierizstrādājumiem īpaši netēmēju, bet šī grīda mani neatstāja vienaldzīgu. Flīzes autentiskas no izbijuša piena veikala. Anna Heino – Uudenmaankatu 34
Un pārsvarā visi juvelieru veikaliņi bija apvienoti ar darbnīcu un pāris kvadrātmetrus lieli.


Vietiņa visiem gardēžiem un tiem, kam patīk šiverēt pa virtuvi. Melnie priekšmeti uz grīdas ir grozi no auto riepām – recycled,recycled,recycled! EIRING – Korkeavuorenkatu 19

Vieta jau rūdītākiem dizaina gardēžiem cenas un kvalitātes ziņā. Mani, personīgi, piesaistija skatlogs no paletēm. Par šīs idejas zakšanu īpašnieks bija īpaši satraucies. Lumi on 14 – Pursimiehenkatu 14


Veikaliņš, kas atrodas pie KIASMA (modernās mākslas muzejs netālu no centrālās dzelzceļa stacijas). Diemžēl es pie tā biju piegājusi ļoti vēlu un tas bija jau ciet. Bet izskatijās, ka tur var arī nopirkt kafiju.

Un tagad pāris vietas, kas nebija atzīmētas design district kartē, bet man ļoti gāja pie sirds.


Galerija, foto grāmatu veikals un kafijotava. Man nenormāli patika. Vieta, kur var iegrimt uz stundām.
Uz Albertkatu un Iso Robertinkatu stūra.

Apģērbu veikals preces ziņā kā MADE IN WEST, interjera kā Commes des Garcons pop-up veikali.
Gilles et Dada – Albertinkatu 22


Bisquit Stash veikals puikām. T-krekli, džemperi, Nike botas. Pursimiehenkatu 3

Par šo stiliņu gan neko daudz nezinu. Tetolvētas meitenes kā no pēckara Amerikas filmām, rokenrols un svings. Man patīk. Veikaliņš, kas vēl formējas, jo atvērts pirms divām nedēļām. Mājas lapas arī vēl nav.
Kalevankatu 40

Vēl viena tendence ir biroji salonos. Atvērti, caurskatāmi redzami. Daži pat izskatās kā galerijas vai veikali.
Ups!

KAS IR PĒRLE?

Lai nerastos neskaidrības prasīju Žanetei, ko lai raksta. Un tātad – Pērle ir mazais kultūras nams, kur var atrast dažādas pērles – “pieredzējušas” mēbeles un apģērbus, var iedzert kafiju vai vīniņu, atnākt ar savu laptopu un pastrādāt, paballēties kādā piektdienas vai sestdienas vakarā (trešdienas formātā). Atrodas Tērbatas 65.

Tātad es esmu nedaudz nošāvusi garām, jo tas nav tikai veikals, tas ir kas vairāk un vairāk labā nozīmē.

Pērle atrodas izbijušas “laimētavas” telpās un tajā nemaz tāda interjera dizaina neesot. Lai gan Žanete un Edijs uzskata, ka dizains nav un uzsvars likts galvenokārt uz saturu, es tomēr saskatu vairākus labus risinājumus. Dizaineres Zanes Teteres konsultācijas un Edgara Spridzāna veiklās rokas un izdoma rada to kopējo sajūtu, ko gribas saukt par dizainu.

Viss vienkāršais ir ģeniāls. Gaišas sienas, griesti, grīdas uz kā izceļas visa krāsainā mantība.

Viens no diviem risinājumiem par ko jādod žetons ir pirmās telpas, kas arī galvenā tusiņu vieta un aerobikas zāle, centrālais pakaramais. Tas ir iekarināts trosēs un, kad nepieciešams atbrīvot telpu, to var uzvilkt augšā pie griestiem (skat. vienu bildi zemāk).
Otrs risinājums – izkārtne “Pērle” no maziem spoguļplastikāta piekariņiem, kas vējā kustās un tādejādi izkārtne nepārtraukti mirguļo. Tādas nav nekur!

Grandioza bāra lete, kas arī kases galds un vieta, kur piemesties ar savu datoru.


Dzērienu karte uz spoguļa. Klasisks risinājums, kas lieliski piestāv “pieredzējušajām” mēbelēm un drēbēm.

Visu pārējo telpas iekārtojumu veido mēbeles, kuras var arī nopirkt. Tādejādi vizuālo tēlu nosaka prece nevis dekorācijas. Es domāju, ka daudzi piekritīs, ka mūsu galvās ir beidzies glancēto un pārdizainēto veikalu ēra.

Šis dīvāns mani uzrunāja. Un cena pārsteidza – 80.- Ls. Krēsls – 40.- Ls.
Brošas gan tādas nepamanāmas. Es drīzāk tās noliktu kaut kur acu priekšā pie galdiņa, kur notiek sēdēšana, vīnēša un pļāpāšana.

Galdiņš pie bāra ar Pepsi zīmolu, kas man liekas nenormāli iederīgs, arī drīz varētu pazust, jo maksā tikai 45.- Ls.

Komplektiņš, kas liks straujāk iepukstēties ikviena dizainmīļa sirdij, 300.- Ls. Krēsli atsevišķi par 70.- Ls.


Plaukst, kurā var atrast dažādas pērles un arī Anša Egles krāsainās botas.

Trenažieris uz Edija dizaina paklāja. Vienkārši no comments.

Melnais dīvāns – 50.- Ls.


Pērle iekš pērles – chill out stūrītis tādā kā pusstāvā.

Un šo varētu nosaukt par ekskluzīvāko eksponātu – Chanel manekens.
Ķivere un jaciņa nopērkama.

Un šeit arī namatēva ar namamāti – Edijs Vucēns un Žanete Skarule. Paldies par izrādīšanu un komentāriem!

Vēl par pērli Anša blogā, Agneses blogā un bildes no atklāšanas.